Polivagāla teorija ir teorija, kas zīdītāju autonomās nervu sistēmas evolūciju saista ar sociālo attīstību. uzvedību. Dr. Stīvens Poržess šo teoriju radīja 1994. gadā.

Šo teoriju ir apstiprinājuši daudzi citi zinātnieki, un kopš tā laika tā ir attīstīta tālāk.

Polivagāla teorija izskaidro:

Cilvēku un dzīvnieku nervu sistēma ir pamatā tam, kā viņi uzvedas dažādās situācijās.

Ķermeņa darbība nosaka to, ko cilvēks vai dzīvnieks dara un kā viņš jūtas.

Zīdītāju veģetatīvās nervu sistēmas evolūcija attīstījās, lai automātiski sazinātos ar citiem zīdītājiem. Un lai nepieciešamības gadījumā spētu iesaistīt dažādas pašaizsardzības sistēmas.

parasimpātiskajai nervu sistēmai ir divas daļas.

Katra daļa palīdz ar dažādiem uzvedības veidiem.

Ķermenī esošais klejotājnervs darbojas pa diviem dažādiem ceļiem - ventrālo un dorzālo klejotājnervu.

Abas klejojošā nerva daļas ir:

Ventrālā vagālā sistēma: palīglīdzekļi sociālajā uzvedībā.

Dorsālā vagālā sistēma: palīdz uzvedībā, kad dzīvnieks ir nekustīgs, piemēram, atpūšas un gremo vai aizsargājas, stāvot nekustīgi (sasalstot).

Ja muguras vaginālais ceļš ir aktīvs un nervu sistēma ir iesprūdusi šajā stāvoklī, tas var izraisīt tādus simptomus kā reibonis, slikta dūša, nogurums un ģībonis.

Simpātisks stāvoklis:

Papildus šim stāvoklim pastāv arī simpātiskais stāvoklis, ko agrāk dēvēja par cīņu vai bēgšanu. Tomēr arī šis stāvoklis liek mums kustēties, lai iesaistītos darbībās.

Kombinētās valstis:

Dažkārt ir arī gadījumi, kad tiek apvienotas dažādas valstis. Piemēram, sportā tiek kombinēti simpātiskais un ventrālais stāvoklis. Arī šajā gadījumā ir svarīgs pareizais līdzsvars; pārāk daudz simpātiskās enerģijas, piemēram, var būt pārāk daudz simpātiskās enerģijas. izraisīt agresīvu sporta veidu. Pēc zaudētas spēles bieži vien ieslēdzas dorsālais stāvoklis. Arī meditācijā ir iesaistīts ventrālais un dorzālais stāvoklis. Ķermenis un prāts tad nomierinās patīkamā un dziedinošā veidā.

Pašregulējošs

Veselīga un normāli attīstīta nervu sistēma var pati labi pārslēgties starp dažādiem stāvokļiem. Ilgstoša stresa vai neideālos apstākļos attīstītas nervu sistēmas gadījumā. Var nervu sistēma pati nevar atgriezties pareizā stāvoklī. 

Zinātnieku apskāviens

Polivagāla teorija ir citēta tūkstošiem zinātnisku recenzētu publikāciju.
Dažādās disciplīnās, piemēram, neonatoloģijā, dzemdniecībā, anestezioloģijā, biomedicīnas inženierijā, iekšķīgajā medicīnā, psiholoģijā, psihiatrijā, zobārstniecībā, ergonomikā, socioloģijā un filozofijā.